Vecāki nevēlas eksperimentus ar sešgadīgajiem

Biedrībai nav iebildumu pret sešgadīgu bērnu apmācības programmas pilnveidi, ja tās aprobācija un arī mācības t. s. 1.klasē tiek realizētas bērnu fizioloģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām jau šobrīd atbilstoši izveidotā vidē – pirmsskolas izglītības iestādēs jeb tā dēvētajos bērnudārzos vai tajās skolās, kas jau tagad nodrošina pirmsskolas izglītības licencētās programmas pirmsskolas sagatavošanai.

Jau tagad bērnudārzos un sešgadīgo bērnu vajadzībām piemērotajās skolās notiek sešgadīgo bērnu apmācība, un šīs iestādes atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pirmsskolas izglītības iestādes prasībām.

Nav jāizdod ne santīma valsts budžeta vai ES līdzekļu, lai nodrošinātu bērnu vajadzībām atbilstošu vidi.

„Vai esam tik bagāti, lai krīzes laikā neizmantotu esošos resursus un funkcionējošu sistēmu, bet tā vietā aizņemtos naudu, lai radītu jaunu apšaubāmas kvalitātes sistēmu?” retoriski jautā biedrības „Vecāki par izglītību” valdes locekle Kristīne Kazaka, kura arī šaubās, vai vispār kaut kas tiktu domāts un darīts, lai nodrošinātu eksperimentā iesaistīto mācību iestāžu aprīkošanu vismaz ar sešgadniekiem piemērotām mēbelēm.

Savu viedokli biedrības pārstāve K.Kazaka ir paudusi D. Kļanskas publikācijā „Kāda būs sešgadnieku skološana?” laikraksta „Izglītība un Kultūra” š.g. 22.aprīļa numurā.

Ministrijai pretrunīgi paziņojumi
Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) pretrunīgie paziņojumi par sešgadīgo bērnu apmācību norāda, ka ministrijas mērķi un veidi, kā tos sasniegt, pašai ministrijai joprojām nav īsti skaidri. Ministrija pat nespēj nosaukt kritērijus, pēc kuriem tā vērtēs aizsāktās reformas efektivitāti un kā rīkosies, ja tā būs jāpārtrauc.

2009.gada septembrī ministrija paziņoja, ka, vien nedaudz papildinot pirmsskolu mācību programmu otrajā pusgadā ar pašlaik 1. klasē apgūstamās vielas elementiem, ir pilnībā gatava jau 2010./2011. mācību gadā skolā 1. klasē sūtīt sešgadniekus. Taču pēc vairāk nekā pusgada ministrija nespēj atbildēt uz vecāku sagatavotiem jautājumiem, aizbildinoties, ka nespēj sniegt atbildes, jo nav pabeigta mācību programmu pilnveide.

Vecāki jautā
Varētu pat noticēt, ja vien biedrības ministrijai nosūtītie jautājumi būtu bijuši saistīti ar programmu saturu. Programmu saturu mēs vērtēsim, kad tas būs pilnībā izstrādāts, saka biedrības „Vecāki par izglītību” valdes locekle K.Kazaka. Vispirms vecāki grib noskaidrot vienkāršas lietas.

Kuras skolas ir tās, kas plāno eksperimentus ar sešgadīgajiem bērniem jau šajā mācību gadā? Kad un kādā veidā plānots komplektēt šīs sešgadnieku klases? Vai vecāki tiks detalizēti informēti par iespēju pieteikties un iespēju atteikties no piedalīšanās šajā eksperimentā? Uz kuru klasi tiks pārcelts bērns, kas būs apguvis 1. klases eksperimentālo (aprobācijas) programmu pirmsskolas izglītības iestādē kā sešgadnieks? Kādā veidā tiks nodrošināta sešgadnieka izglītības līmeņa atbilstības saglabāšana, ja viņa iespējamie skolasbiedri un vienaudži citās skolās mācības būs sākuši tikai septiņu gadu vecumā? Vai viņš būs atšķirīgās klasēs ar savā gadā dzimušajiem bērniem un atradīsies savai fizioloģiskajai attīstībai un vecumam neatbilstošu vienaudžu sabiedrībā?

Ja eksperiments tiks novērtēts kā neveiksmīgs un tiks pārtraukts, kurā klasē pirmo klasi beigušais bērns kā aprobācijas programmas produkts nonāks nākamajā mācību gadā? Kurā klasē (pēc pašlaik spēkā esošās sistēmas un pēc plānotā eksperimenta) bērns turpinās mācības, ņemot vērā, ka viņa vienaudži vēl nebūs piedalījušies eksperimentā, bet potenciāli varētu vēlēties mācīties tajā pašā skolā? Vai tiks nodrošināts tas, ka necietīs pārējo bērnu apmācības kvalitāte, neliekot tiem mācīties pēc vieglākas programmas? Tajā skaitā ir arī sadzīviski jautājumi, uz kuriem bērnu vecāki vēlas saņemt atbildes: kā saglabāt darbu, lai organizētu sešgadīgā bērna izņemšanu no skolas, ja tajā mācības beigsies jau 12:00? Vai šiem bērniem būs pagarinātā grupa un vai tā būs par maksu? Ja mācības norisināsies ilgāk, vai bērnam būs iespēja gulēt diendusu un paēst? Kā lauku rajonos kvalitatīvi nodrošināt sešgadnieku transportēšanu, neliekot sešgadīgam bērnam braukt vairākas stundas pirms mācību sākšanās, kā to nereti spiesti darīt skolēni?

Šādi un līdzīgi ir jautājumi, uz kuriem Latvijas bērnu vecāki vēlas saņemt konkrētas un savlaicīgas atbildes no IZM. Tie patiesi ir vienkārši un sadzīviski, taču laikam jau IZM ir grūti uz tiem atbildēt, jo izskatās, ka par to pat nav domāts.

PRET eksperimentiem ar bērniem
Tāpēc biedrība kategoriski iebilst pret eksperimentiem ar bērniem, kuri IZM darbību rezultātā iegūs neskaidru tiesisko statusu Latvijas izglītības sistēmā un radīs pretrunas pamatizglītības programmu piemērošanā šiem, kā arī citiem bērniem, kas šādā eksperimentā netiks iesaistīti, kā arī tiem bērniem, kas jau mācās vecākajās klasēs.

Uzziņai
Latvijas Republikas 2009.gada 15.septembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.58 3.§ TA-3317 4. punktā ir reģistrēts „Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt izglītības nozares gatavību ar 2010./2011.mācību gadu uzsākt pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma”.

2009.gada 29.septembrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē konceptuāli atbalsta likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (TA-3477), bet sabiedrības pretestības dēļ virzību aptur.

Kaut arī likumprojekta virzība ir apturēta, jau 2010.gada 4.februārī LTV Panorāma 2010.gada 29.janvāra sižetā Izglītības centra pārstāve informēja par to, ka tomēr tiek veidots projekts bērnu apmācības sākšanai no sešiem gadiem. Arī publikācija Sešgadniekus tomēr sūtīs skolā laikrakstā Latvijas Avīze u.c. paziņojumi skaidri norādīja uz Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm un darbībām, kuru rezultātā jau 2010.gada septembrī bērni, kuriem aprit seši gadi, sāks mācības 1.klasē.

Turpinot sekot IZM paziņojumiem un darbībām, biedrība secina, ka IZM, vienlaikus oficiālajā sarakstē biedrībai apgalvojot, ka 2010.gada septembrī bērniem, kas sasnieguši tikai sešu gadu vecumu, mācības skolā nebūs jāsāk, tomēr plašsaziņas līdzekļos turpina sniegt paziņojumus, ka jau 2010.gada septembrī vismaz 20 skolās 1.klasē mācības būs jāsāk arī bērniem, kas sasnieguši tikai sešu gadu vecumu, lai eksperimenta veidā izmēģinātu jauno mācību sistēmu (Laikraksts Diena, 2010. gada 29. marts, Vitas Dreijeres raksts Ieilgusi bērnība var maksāt dārgi). Arī bezmaksas Rīgas avīzē 5 min otrdien 2010.gada 30.martā Nr.49 (1056), 4.lpp. rakstā "Uz skolu sešos gados. Eksperiments. 20 skolu rudenī sāks jauno sistēmu" var lasīt:

"Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes preses pārstāve Agnese Korbe norāda, ka šī ideja nenozīmējot, ka tā būtu "klasiska 1.klase ar pirmo skolu, mugursomu un tamlīdzīgi", kā tas bieži tiekot saprasts. Runa ir par citu apmācības modeli, kur nodarbība ilgtu 30 minūtes un apmācības forma neatšķiroties no tās, kāda tā līdz šim bijusi bērnudārzos. Jau no 1.septembra aptuveni 20 izglītības iestādēs notikšot eksperiments, lai izmēģinātu jauno apmācības sistēmu."

Šāda reforma, ko IZM sākotnēji publiski pozicionēja kā eksperimentu jeb pilotprojektu, pēc biedrības aktīvas iesaistīšanās IZM darbību un paziņojumu vērtēšanā tagad piesardzīgi nodēvēta par sešgadīgo bērnu apmācības programmas aprobāciju.


Ar cieņu,
biedrības valdes locekle
S.Titova

IZLASI ARĪ:
Kā saprast sešgadnieku?

Uz skolu tomēr no sešiem gadiem? Kā domājat jūs?